Svētais Songšan kalns– garīgais centrs Ķīnas viedienē, Šaoliņas klostera mājvieta, kurā rādies dzenbudisms un kung-fu cīņu mākslas. Nozīmīgās vēstures un globālas ietekmes dēļ 2010. gadā vairākas kultūrvēsturiski nozīmīgas lokācijas kalnā tika iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā ar kopīgu nosaukumu “Debesu un Zemes centrs”.
2017. gadā Songšan kalna Ciprešu pakalnē tika atklāts Mailitis Architects veidotais Šaoliņas lidojošo mūku teātris. Projektēts kā amfiteātris levitācijas performancēm, būves tēls kalna un koka veidolā respektē apkartējās ainavas monumentalitāti un apkaimes vēsturisko kontekstu. Teātris sevī apvieno modernās un tradicionālās tehnoloģijas – lāzergriešanas metodē izgatavotā nesošā metāla struktūra balsta vietējā akmeņraktuvē iegūtus un ar rokām veidotus pakāpienus.
Būvei ir četras galvenās funkcionālās daļas: ēkas virsma, skatuve, iekštelpas un motoru telpa. Virsmu veidojošās kāpnes pilda gan praktisko, gan estētisko funkciju – tās turpina apkārtnes reljefu, kliedē iekštelpās ienākošo gaismu un laiž cauri vēja tunelim nepieciešamo gaisa plūsmu. Augšējā kāpņu daļa apskauj skatuvi ar vēja tuneli centrā. Iekštelpas trijos stāvos nodrošina visu nepieciešamo apmeklētāju apkalpošanai un mākslinieku sagatavošanai izrādēm. Zem skatuves esošajā motoru telpā izvietota "Aerodium" vēja tuneļa tehnoloģija.
Komanda: Austris Mailītis, Ints Mengelis, Kārlis Melzobs, Dina Suhanova, Valters Murāns, Andra Odumāne, Jekaterina Olonkina
Projektēšanas un būviecības laiks: 2010 - 2016
Platība: 614.8 m2