Novietne. Vietas izvēle notikusi saistībā ar perspektīvo Rīgas attīstības plānu. Teritorija labiekārtota, veikta zemes reljefa līmeņošana, sakārtots kaimiņu gabals, izveidojot publiski pieejamu bērnu spēļu laukumu, labiekārtota gājēju taciņa līdz sabiedriskā transporta pieturai. Ēkas izvietojums plānots, lai telpās maksimāli ienestu dabīgo apgaismojumu. Biroju ēkai var ērti piekļūt no satiksmes maģistrālēm ar transportu, neiekļūstot sastrēgumos, kā arī ar sabiedrisko transportu.
Konstrukcija. Pamatu izbūvē – rievsienas, dzelzsbetons. Ventilējamā fasādes sistēma: piekaramā fasādes plāksne uz metāla karkasa, ventilācijas sprauga, akmensvate 150 mm, monolīta dzelzsbetona siena 250 vai 300 mm; iekšējā apdare. Apmesto fasāžu sistēma: minerālapmetums uz stikla šķiedras stiegrojuma sieta, akmensvate 200 mm, dzelzsbetona siena 250 mm, iekšējā apdare. Lietota apvērstā jumta tehnoloģija: dzelzsbetona pārsegums segts ar karsto kaučuka bitumenu, virs tā – siltuma izolācija, ģeotekstils un baltas krāsas oļi, novēršot uzkaršanu. Iekštelpās ierīkotas paceltās grīdas, ļaujot brīvi pārplānot telpas. Logi aprīkoti ar automatizētām ārējām žalūzijām, aizturot aptuveni 45% siltumenerģijas.
Būvmateriāli. Pamatu sagatavošanai tika izmantota grunts no būvbedres. Lokāli ražotie materiāli: betons, apdares materiāli un ģipškartons; citi materiāli: tērauds, alumīnijs, granīts, čuguna un kapara caurules.
Atkritumu samazināšana būvniecības un ekspluatācijas laikā. Būvniecības laikā atkritumi bija iepakojumi, ko šķiroja un nodeva utilizācijai. Īstenota filosofija izmantot materiālus, ko iespējams pārstrādāt, – metāls, alumīnija parapeti, ārējās palodzes un profili logiem un ārdurvīm, iekštelpu durvīm tērauda rāmji, granīta iekšējās palodzes, čuguna kanalizācijas stāvvadi un ūdens caurules, kapara dzesēšanas tīkls un apkures caurules.
Ekspluatācija. Divējāda gaisa apmaiņa – piespiedu ventilācija un verami logi. Pieci ventilācijas agregāti aprīkoti ar diviem siltummaiņiem (apkure un dzesēšana) un rotortipa rekuperāciju. Griestos ir lokālas apkures/dzesēšanas iekārtas ar iespēju individuāli uzstādīt temperatūru. Vasarās tiek veikta ēkas nakts dzesēšana. Veramie logi nodrošina papildus gaisa pieplūdi un ļauj taupīt energoresursus periodos starp apkures un dzesēšanas sezonu. Gaisa pmaiņa ir atbilstoša darbinieku skaitam, garantējot 30–45m 3a vienam cilvēkam stundā. Vidējais enerģijas patēriņš ir 109,59 kWh/m2 (elektrība 54,82 kWh/m2; apkure 54,77 kWh/m2), patēriņš katru gadu tiek samazināts. Apkures sistēma ir automatizēta.
Elektroenerģijas patēriņš dzesēšanas iekārtām ir 76 406,5 kWh/gadā, siltummezglam – 9226,0, āra apgaismojumam – 20 821,5, koplietošanas telpu apgaismojumam – 44 877,5, apakšzemes autostāvvietas apgaismojumam – 19 185,0 kWh/gadā. Sanitārie mezgli aprīkoti ar 5L–8L elektriskajiem boileriem, dozējot uzsildāmā ūdens daudzumu.
Apgaismojuma sistēma koplietošanas telpās aprīkota ar kustības sensoriem, izmantotas energoefektīvās un LED spuldzes. Uzstādīta BMS sistēma, ko apkalpo apmācīts personāls, lai veiktu ūdens patēriņa, siltumapgādes un dzesēšanas uzskaiti. Pēc datu apkopojuma padziļinātas analīzes optimizē patēriņu. Nomnieku telpās ir elektrības, ūdens, siltuma un dzesēšanas apakšskaitītāji, ļaujot katram kontrolēt patēriņu. Ēkas rampas apsilde notiek ar ekonomisku vadības sistēmu, kas analizē meteoroloģiskos datus.
Ūdens izmantošana – ekonomiska skalošanas režīma WC iekārtas, logu mazgāšanai izmanto jonizētu ūdeni, autostāvvietas mazgāšanu veic ar ekonomiska ūdens patēriņa iekārtām. Ūdens patēriņš ir 248 m3 /mēnesī. Šķiro sadzīves atkritumus, polietilēna plēvi, metāla iepakojumu, biroja papīru, krāsaino un bezkrāsaino stikla taru, PET, kartonu. Atkritumu šķirošanas punktā ierīkota videonovērošana. Privātā transporta novietošana ir maksas pakalpojums, motivējot izvēlēties sabiedrisko transportu. Pagalma zālienā nomnieki organizē vingrošanas pauzes.